Valodu kursi Rīgā

• Jaunumi
• Par mums
• Kvalitāte
• Klienti
• Atsauksmēm
• Vakances
• Kontakti

• Kursu tēmas
• Grāmatas
• Prese

KRĪZE KĀ JAUNA IESPĒJA

Ilze Arkliņa, Diena
Publicēšanas datums: Otrdiena, 2005. gada 14. jūnijs. 
Rubrika: (4. lpp.)

KRĪZE KĀ JAUNA IESPĒJA 

Krīzes komunikācijās galvenais ir informēt atklāti un ļoti ātri 

Krīzes, uz kurām jāreaģē nekavējoties, parasti notiek negaidot – vai nu tās ir dabas katastrofas, kā zemestrīce vai cunami, vai arī tādas, kurās savu roku pielikuši cilvēki, – eksplozijas, skandāli vai konflikti. Tas, cik ātri un atklāti uzņēmums vai organizācija informēs sabiedrību par notikušo, ietekmēs tā tēlu nākotnē, uzskata Klauss Januševskis, Vācijas Vadības un komunikāciju akadēmijas (AFK) vadītājs, konsultants sabiedrisko attiecību un menedžmenta jomā. "Sabiedrība ir kļuvusi jūtīgāka pret krīzes situācijām, cilvēki ir kļuvuši kritiskāki pret norisēm vispār, arī Baltijas valstīs. Līdz ar to veikt krīzes komunikācijas ir arvien grūtāk," atzīst pasniedzējs, kurš seminārus par krīzes komunikācijām Latvijā vada jau septiņus gadus. Apmācīt darbiniekus rīkoties krīzes situācijās, izstrādāt krīzes komunikācijas plānu Latvijā piedāvā gandrīz katra sevi cienoša sabiedrisko attiecību vai mācību firma. 

Jo skopāk, jo grūtāk 

Viņš stāsta, ka krīzes komunikāciju pamatnostādnes laika gaitā nav mainījušās – galvenais ir komunicēt atklāti un ļoti ātri. Trīs stundas pēc notikuma ir pēdējais laiks, kad par to paziņot, uzskata Stokholmā dzīvojošā mediju speciāliste Sandra Veinberga. "Arvien vēl uzņēmumi mēģina aizsargāt sevi un taupīgi dalās ar viņu rīcībā esošo informāciju. Taču, jo vairāk aizsargājies, jo vairāk sabiedrība šo informāciju pieprasa," stāsta K.Januševskis. 

Krīzes gaitā sabiedrības interese mainās – sākumā ir skaidrs, kas ir noticis, tad sabiedrība vēlas zināt, kāpēc tas ir noticis, un visbeidzot – kurš par to ir atbildīgs. "Jo skopāka informācija tiek sniegta krīzes sākumā, jo grūtāk tikt galā ar krīzes attīstības procesu," uzsver pasniedzējs. 

Mēs nevaram ietekmēt krīzes pirmo posmu – tā ilgums atkarīgs no krīzes ziņu vērtības, tāpēc uzdevums krīzes pirmajā fāzē ir pilnvērtīgi, ar faktiem ziņot par notikušo. Krīzes komunikācijas var ietekmēt otro fāzi – noturīgās uzmanības ilgumu, kad sabiedrība un mediji vēlas zināt, kā tas varēja notikt. "Cik garš ir šis posms, atkarīgs no tā, cik ilgi būs pieejama jauna informācija par šo notikumu, tāpēc svarīgi pēc iespējas ātrāk un pilnīgāk sniegt informāciju, lai samazinātu posmu, kad nāk klāt jaunas ziņas," iesaka K.Januševskis. 

Neizbēgami pirmajā brīdī informācija nebūs pilnīga, tomēr ir svarīgi arī šo nepilnīgo informāciju sniegt tālāk pēc iespējas ātrāk. Līdzko uzzina jaunu informāciju (tai jābūt drošai un pārbaudītai) to paziņo. Kamēr informācijas trūkst, mediju interese saglabājas. 

Nav gudri uzņēmumam mēģināt ierobežot kontaktus ar žurnālistiem, apgalvo K.Januševskis. "Kad Parīzē nokrita Concorde lidmašīna, AirFrance vairākas stundas vilcinājās ar informācijas sniegšanu. Žurnālisti, kam lidsabiedrība atteicās sniegt komentāru, devās uz notikuma vietu, iztaujāja lieciniekus, speciālistus nozarē, un tas nospēlēja pret AirFrance. Kad vēlu vakarā uzņēmums bija sagatavojis paziņojumu presei, tās interese bija zudusi un tam vairs nebija tik lielas nozīmes. Sekas – spēcīgi cieta uzņēmuma tēls." Tam piekrīt arī S.Veinberga: "Cilvēki atbildīgos amatos nesaprot, ka nav jābar žurnālisti par to, ka viņi kaut ko raksta – ja nepiedāvās informāciju, viņi to atradīs citur." 

Jauns ierocis – internets 

Tieši informācijas trūkums krīzes laikā ir iemesls tam, ka pagājušajā nedēļā tika šūpota Zviedrijas valdība – par neprasmi reaģēt uz traģēdiju Dienvidaustrumāzijā, stāsta S.Veinberga. "Cunami vilnis plosījās otrajos Ziemsvētkos svētdienas rītā, kad Zviedrijā visi sēdēja pie svētku eglītēm. Ārlietu ministrija un citi nebija gatavi saprast un reaģēt uz tik milzīgu nelaimi. Vienīgā informācija ziņās bija – mūsu ārlietu ministre ir aizgājusi uz teātri." Ārlietu ministrijai būtu noderējusi krīzes mājaslapa, pie kādām tagad strādā daudzi uzņēmumi. Internets kā visērtākais informācijas piegādes veids kļuvis par būtisku ieroci krīzes komunikācijās, uzsver S.Veinberga. Krīzes situācijā tiek nomainīta uzņēmuma mājaslapa, kas ir vienkāršāka nekā ikdienas mājaslapa. Jau iepriekš komunikāciju speciālisti tiek īpaši apmācīti, lai šajā lapā varētu ievietot jaunāko informāciju – brīdī, kad kaut kas notiek – brīvdienās, svētkos, naktī – IT speciālisti var nebūt sasniedzami. "Krīzes lapa ir vienkāršāka nekā parastā mājaslapa, bet arī tajā ir savs šarms – tās apmeklētāji redz, ka uzņēmums ir nomodā un reaģē." 

S.Veinberga stāsta, ka Latvijā uzņēmumi nav gatavi tam, ka internets kļuvis par tādu pašu sadzīves preci kā mobilie telefoni. "Latvijā valdības un uzņēmumu mājaslapas nav pietiekami interaktīvas, tās ir vairāk kā tādas goda plāksnes, izkārtnes. Maz domāts par apmeklētāju ērtību – lapas ir pārāk dekoratīvas, tās uz vienkāršākiem datoriem nemaz nav iespējams apskatīt. Nav ne virtuālās konferences, ne uzņēmuma fanu kluba." Savi interneta fanu klubi, izrādās, var būt ne tikai mūziķiem vai kinozvaigznēm – citur tādi ir arī firmām. "Tā ir komunikācija ar tiem cilvēkiem, kam patīk šis uzņēmums. Zviedrijā savi fanu klubi ir lielveikaliem, ostām, rēderejām," stāsta S.Veinberga. 

"Ja uzņēmumam ir slikts tēls sabiedrības acīs, krīze šo tēlu neizlabos. Taču krīze var būt arī jauns sākums, iespēja uzņēmuma tēlu veidot pozitīvi." 

Ieteikumi:

• Izstrādājiet krīzes komunikācijas plānu 
• Krīzes gadījumā paziņojiet par to nekavējoties, taču tikai pārbaudītu informāciju 
• Nogādājiet krīzes vietā uzņēmuma vadību 
• Informējiet savus darbiniekus 
• Regulāri sniedziet jaunu informāciju